DA
BM NN
IS
SV
LV
LT
Skift
språk
språk
Ziemassvētki Dānijā
2
Dansk jul
Laura Høj Christensen og Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk - Vonsild Skole
Oversatt til bokmål av Ellen Birgitte Johnsrud
4
Dānijā Ziemassvētkus svin 24. decembra vakarā, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu. Dienu pirms Ziemassvētkiem.
De feirer jul i Danmark om kvelden den 24. desember, for å feire Jesu’ fødsel. Dagen før 1. Juledag.
6
Vārds “Ziemassvētki” pirmo reizi tika lietots vikingu laikmetā, apzīmējot Ziemas saulgriežus (jól). Ziemas saulgrieži (jól) bija svētki, kuros svinēja ziemas vidu (īsāko dienu gadā). Aptuveni 1100. gadā baznīcas Dānijā iepazīstināja ar “Ziemassvētku mieru”, tie bija Ziemassvētki, kuros svinēja Jēzus dzimšanu.
Ordet jul kommer fra vikingtiden, da de sa “jól”. Jól var en fest der man feiret midvinter (årets korteste dag). Omkring år 1100 innførte kirken ´julefred´ i Danmark, noe som ble til julen, en feiring av Jesu’ fødsel.
8
Līdz pat Ziemassvētkiem tiek iedegtas daudzas kalendārsvecītes. Tas notiek no 1. līdz 24. decembrim. Tā nav sena Ziemassvētku tradīcija. Skolās 1900. gadu sākumā tas kļuva par ieradumu - skaitīt dienas līdz Ziemassvētkiem.
Fram til jul tenner mange kalenderlys. Det skjer fra 1. til 24. desember. Det er en nyere juletradisjon. På starten av 1900-tallet ble det vanlig å telle dagene til jul på skolene.
10
Katru gadu decembra sākumā skolās ir rokdarbu diena. Pēc tam skolas tiek izdekorētas ar zvaigznītēm, eņģelīšiem, Ziemassvētku eglītēm un virtenēm.
På skolene har man hvert år en klippedag i starten av desember. Da blir skolene pyntet med stjerner, engler, juletrær og girlander.
12
13. decembrī liela daļa skolēnu apmeklē Svētās Lūcijas dienas pasākumus skolā. Tā ir tradīcija, kas aizsākās Dānijā Otrā pasaules kara laikā. Šī tradīcija radusies Zviedrijā.
Den 13. desember går mange elever Sankta Lucia-tog på skolene. Det er en tradisjon som startet i Danmark under 2. verdenskrig. Tradisjonen kommer fra Sverige.
14
Ziemassvētku mēnesī bieži tiek cepti vaniļas cepumiņi, piparkūku cepumiņi, piparkūkas un ebreju kūciņas.
I julemåneden baker man ofte serinakaker, peppernøtter, fattigmann, sirupsnipper og jødekaker.
16
Ziemassvētkos viss tiek rotāts ar, piemēram, Ziemassvētku eglēm, svecēm, Ziemassvētku eglīšu bumbām, eņģeļiem, zvaigznēm, rūķiem, sniegavīriem, rūķu cepurēm un ziemeļbriežiem.
Til jul pynter mange opp med f.eks. juletre, lys, julekuler, engler, stjerner, nisser, snømenn, nisseluer og reinsdyr.
18
Ziemassvētkos nāk Ziemassvētku vecītis. Dažās vietās viņš ierodas ar dāvanām bērniem. Daudzās pilsētās viņu var satikt decembra mēnesī.
Til jul kommer julenissen. Han kommer noen steder med gaver til barna. I mange byer kan man møte ham i desember måned.
20
Daudzu skolu skolēni baznīcu apmeklē līdz pat Ziemassvētkiem, un daudzi cilvēki (baznīcu) apmeklē Ziemassvētku vakarā. Šī ir vienīgā diena gadā, kad visās Dānijas baznīcās ir tik daudz cilvēku.
Mange skoler går i kirken før jul og mange mennesker går dit på julaften. Denne ene dagen i året er kirkene ofte fulle over hele Danmark.
22
Ziemassvētku vakarā bieži tiek ēsts pīles vai cūkgaļas cepetis ar vārītiem kartupeļiem, brūno mērci, sarkanajiem kāpostiem un brūnajiem kartupeļiem, kurus pannā apcep cukurā. Desertā daudzi ēd rīsu pudiņu ar mandeli. Tas, kurš šo mandeli atrod, saņem dāvanu.
Julaften spiser man ofte and eller fleskestek med kokte poteter, brun saus, rødkål og brune poteter som er stekt med sukker i stekepannen. Til dessert spiser mange riskrem med en mandel i. Den som får mandelen vinner en gave.
24
Pirmā Ziemassvētku eglīte tika iedegta Dānijā 1811. gadā. Šī tradīcija radās Vācijā. Cilvēki dejoja apkārt Ziemassvētku eglītei un dziedāja, piemēram, “Augstu no eglītes zaļās galotnes” vai “Bētlemē ir piedzimis bērns”.
Danmarks første juletre ble tent i 1811. Tradisjonen kom fra Tyskland. Man går rundt juletreet og synger f.eks. ”Højt fra træets grønne top” eller “Et barn er født i Betlehem”.
26
Ziemassvētku vakarā visi saņem dāvanas. Tām jāatrodas zem Ziemassvētku eglītes. Kad jau ir pietiekami dejots ap eglīti, ir laiks atvērt dāvanas. Lielākā daļa pieaugušo dāvanas pērk un lielākā daļa bērnu veido paštaisītas dāvanas.
Julaften får man gaver. De skal ligge under juletreet. Etter at man har gått rundt treet er det tid for å åpne gaver. De fleste voksne kjøper gaver og de fleste barn lager hjemmelagde gaver.
28
Ne visi Dānijā svin Ziemassvētkus, un tos var svinēt ļoti dažādi. Vai jūsu ģimene svin Ziemassvētkus? Ja to darāt, tad kā jūs svinat šos svētkus?
Ikke alle i Danmark feirer jul og julen kan feires veldig forskjellig. Feirer dere jul i din familie? Hvis dere gjør det, hvordan feirer dere jul i familien din?
Ziemassvētki Dānijā
Foto/ Myndir/ Asseq/ Valokuva/ Guvvieh/ Nuotraukos/ Photo:
S1+24: Malene Thyssen - commons.wikimedia.org
S4+6+8+16+26: pxhere.com
S10: Mikkeline Askebjerg Meyer Mærsk
S12+18+28: Stefan Nielsen
S14: Sindum - commons.wikimedia.org
S20: Vonsild kirke - Bococo - commons.wikimedia.org
S22: Nillerdk - commons.wikimedia.org
© 2019 atlantbib.org
X